Vidusskolēnus aicina pieteikties Ēnu dienai Šveicē un ēnot Latvijas zinātniekus CERN
Pieci vidusskolēni, kuri savu nākotnes karjeru vēlas veidot daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju jomās, arī šogad Ēnu dienā varēs doties uz Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN) Šveicē un iepazīties ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) zinātnieku darbu šajā pasaulē ietekmīgajā zinātnes centrā.
Latvijas zinātnieki CERN savas ēnas uzņems viesos no 13. līdz 15. aprīlim, savukārt Latvijā Ēnu diena notiks 1. aprīlī, un šajā datumā savas ēnas gaidīs RTU zinātnieki un darbinieki. Pieteikšanās Ēnu dienai sāksies 27. februārī vietnē enudiena.lv.
ĒNOJAMO ZINĀTNIEKU DARBS CERN
CERN skolēniem tiek piedāvāts ēnot vairākus zinātniekus. Diviem skolēniem būs iespēja ēnot RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktoru daļiņu fiziķi Kārli Dreimani, bet pa vienai ēnai tiks RTU pētniekam inženierim Guntim Pikuram un RTU un LU kopējās studiju programmas «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» doktorantei Patrīcijai Kalniņai, kuras ēnai būs iespēja iepazīties arī ar Patrīcijas kolēģa Edgara Mamja darbu.
Savukārt doktorants fiziķis Ojārs Mārtiņš Eberliņš gaidīs vienu ēnu, kurai būs iespēja iepazīties arī ar viņa kolēģa doktoranta Mārtiņa Kleva darbu.
Kārlis Dreimanis
Kārlis ir RTU Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju institūta direktors, kā arī vada Latvijas zinātnieku grupu, kas veic pētniecību CMS (Compact Muon Solenoid) eksperimentā CERN. CMS ir viens no četriem lielajiem fizikas eksperimentiem, kas atrodas uz Lielā hadronu paātrinātāja (LHC), vislielākās zinātniskās iekārtas pasaulē.
CMS darbojas ap 6000 cilvēku no gandrīz 60 valstīm, un nozīmīgu lomu tajā ieņem arī Latvijas zinātnieku grupa, kas veic top kvarka, Higsa bozona un Standartmodeļa vektoru bozonu mērījumus, kā arī strādā pie jaunas daļiņu detektēšanas sistēmas – MIP Timing Detector (MTD) – izstrādes.
Ikdienā Kārļa zinātniskā aktivitāte visvairāk saistīta ar MTD projektu, kur Kārlis ieņem vadošu lomu kā vienas no MTD apakšsistēmas – Barrel Timing Layer (BTL) – projekta līdzvadītājs, kā arī ar CMS darbības nodrošināšanas un datu ieguves aktivitātēm. Fizikā Kārļa galvenās intereses saistītas ar daļiņu sadursmju un elementārdaļiņu īpašību precizitātes mērījumiem.
Guntis Pikurs
Guntis ir RTU pirmais doktora grāda ieguvējs, kurš savu promocijas darbu par aditīvās ražošanas tehnoloģijas pielietojamību kompakta radio frekvences kvadrupola izgatavošanai ir izstrādājis CERN. Viņš strādā ar aditīvām ražošanas tehnoloģijām un pēta, kā tās izmantojamas paātrinātāju izgatavošanā.
Pēc Gunta dizaina, pirmoreiz izmantojot aditīvo tehnoloģiju (AM Laser Powder Bed Fusion), no tīra vara ir izgatavots Radio frekvences paātrinātāja komponentes prototips (Radio Frequency Quadrupole – RFQ).
CERN Guntis kopā ar Latvijas un citu valstu zinātniekiem meklē iespējas, kā veidot nākotnes paātrinātāju tehnoloģijas, izmantojot aditīvo ražošanu, kas ļauj objektus izgatavot slāni pa slānim pēc 3D modeļa, iegūstot dizainiski smalkākus objektus un samazinot izmaksas.
Patrīcija Kalniņa
Patrīcija ir LU un RTU kopējās studiju programmas «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» doktorantūras otrā gada studente un LU Ķīmijas fakultātes Ķīmiskās fizikas institūta pētniece, kura strādā CERN projektā MEDICIS (Medical Isotopes Collected from ISolde).
Projekta mērķis ir ražot jauna tipa radioaktīvos izotopus, ko izmanto onkoloģisko slimību diagnosticēšanā un ārstniecībā, precīzi iznīcinot slimās šūnas un saudzējot veselās.
Kopā ar Patrīciju strādā arī viņas kolēģis Edgars Mamis, kurš jau ir ieguvis doktora grādu CERN. Ēnai būs iespēja iepazīties arī ar Edgara darbu. Abi pētnieki ikdienā strādā laboratorijā, veic aprēķinus, simulācijas un pēta dažādus materiālus.
Ojārs Mārtiņš Eberliņš
Ojārs Mārtiņš ir doktorantūras students RTU un LU kopējā programmā «Daļiņu fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» un CERN CMS eksperimentā nodarbojas ar eksperimentālās daļiņu fizikas analīzi par gala stāvokļa radiācijas izpēti Z bozona sabrukšanas procesos.
Ikdienā tas ietver darbu ar kodu un specifiskām CMS datu analīzes programmām. Papildus tam Ojārs piedalās arī jaunā MTD apakšdetektora izveidē, tostarp komponenšu montāžā un kontroles un drošības sistēmu izstrādē.
Ojāra ēnai būs iespēja iepazīties arī ar viņa kolēģa fiziķa un doktoranta Mārtiņa Kleva darbu CERN.
KĀ PIETEIKTIES ĒNU DIENAI CERN
CERN strādājošo Latvijas zinātnieku ēnošanai pieteikšanās notiks tikai pirmajā un otrajā kārtā – no 27. februāra līdz 2. martam un no 6. marta līdz 9. martam, lai paspētu nokārtot nepieciešamās formalitātes braucienam uz Šveici no 13. līdz 15. aprīlim.
Lai pieteiktos ēnošanai, Ēnu dienas mājaslapas vakanču sadaļā jāizvēlas uzņēmums «Rīgas Tehniskā universitāte» un vēlamā zinātnieka vakance.
Piesakoties vakancei, pretendentiem jāpievieno motivācijas vēstule, kurā jāpamato sava interese par CERN un RTU un LU zinātnieku darbu tajā, kā arī jāieskicē, ko vēlētos uzzināt CERN un kur pēc vidusskolas absolvēšanas vēlas studēt. Motivācijas vēstule būs pamatavots zinātniekiem, izvēloties savas ēnas.
Piesakoties ēnošanai CERN, jāņem vērā, ka ēnu atlase notiks līdz 12. martam, un skolēni, kurus izvēlēs braucienam uz CERN, tiks paziņoti 13. martā. Pārējām RTU ēnām pieteikšanās un atlase notiek parastajā kārtībā līdz 25. martam.
Ēnas uz Šveici dosies ar lidmašīnu CERN Nacionālā kontaktpunkta darbinieka pavadībā. Ceļa un viesnīcas izdevumi tiks apmaksāti no Izglītības un zinātnes ministrijas piešķirtā valsts budžeta finansējuma, lai nodrošinātu CERN kontaktpunkta darbību Latvijā 2026. gadā.
CERN iepazīšana jauniešiem, kurus interesē karjera eksaktajās zinātnēs, ir nozīmīga iespēja, jo nākotnē tā var kļūt par Latvijas jauno zinātnieku darba vietu. Latvija 2021. gadā kļuva par CERN asociēto dalībvalsti, kas dod iespējas jaunajiem zinātniekiem strādāt CERN.
CERN jau 70 gadus ir pasaulē vadošais zinātniskais centrs, kurā veikti fundamentāli pētījumi un nozīmīgi atklājumi, tostarp pierādīta Higsa bozona eksistence. Vienlaikus CERN zinātnieki ir radījuši pasaules interneta tīmekli (www) un attīstījuši tehnoloģijas, kas tiek izmantotas medicīnā, tostarp magnētiskās rezonanses iekārtās un onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā.
